Starptautiska konference “LAI MIERS UN BĒRZIŅŠ“. Atziņas.
Daudzus gadus pēc kārtas Eiropā ir vērojama tendence atgriezt dizainu pie tā pirmsākumiem – pie dabas. Tomēr vai pilsētvidē ir tik vienkārši izveidot ainavu, kas atgādina vai ir īstais dabas biotops? Un pats galvenais – kā par viņu pareizi rūpēties? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem mēģinājām rast atbildes mūsu konferences "LAI MIERS UN BĒRZIŅŠ" ietvaros, kura norisinājās Annas Koku Skolas ēkā 21. novembrī.
Par to, ko darīt, kad pašvaldības atvēlēts budžets pilsētas apstādījumu atjaunošanai ir ļoti mazs, pastāstīja Ilva Petrikaite no Vācijas stādaudzētavas Lorberg. Augšanas apstākļi pilsētas vidē dažkārt mēdz būt ļoti sarežģīti augiem - sablīvēta, nabadzīga augsne, dūmgāze, sausums utt. Bet vai tiešām ir jācīnās vai tomēr būtu lietderīgāk izmantot izturīgus un "agresīvus" augus, ļaujot tiem vairoties, kā arī izmantot jau esošos augus un "nezāles", kuri sevi jau pierādījuši kā izturīgi konkrētā vietā. Svarīgi atcerēties veselīgas augu dobes radīšanā paredzēt nevis atsevišķus augus, bet gan augu ekoloģiskās sabiedrības, kas mijiedarbojas savā starpā - šis ir galvenais likums budžeta ietaupīšanā apstādījumu uzturēšanai.
Vai dabiskās puķu pļavas pilsētvidē izskatīsies tieši tā, kā mēs tās iedomājamies - bagātīgi ziedošas puķes, krāsu un augu krāšņums? Vai tomēr sugu daudzveidība un vienu kvadrātmetru ir svarīgāka šajā gadījumā? Uz šiem jautājumiem atbildēja zālāju un biotopu eksperte Agnese Priede, kura jau vairākus gadus pati cītīgi vāc Latvijas dabisko pļavu augu sēklas un eksperimentālā ceļā mēģina izstrādāt algoritmu pļavas biotopu radīšanai un atjaunošanai. Latvijā diemžēl pēdējo gadu laikā šo biotopu skaits krasi samazinājies un tendence joprojām saglabājas. Tāpēc dabisko zālāju tēmā ir ļoti aktuāla.
Par to, cik svarīgi, apsekojot jauno objektu, kur top labiekārtojums, ir pievērst uzmanību esošajām detaļām - materiāliem, ūdens līmenim, sugām utt., pastāstīja ainavu dizainere no Somijas Kaisa Koskelin. Dažkārt viss, kas pieejams uz vietas, var ļoti labi kalpot dizaina radīšanai, it īpaši, ja budžets nav liels. Augsti gruntsūdens līmeņi var būt pamats jaukai ūdenstilpnes radīšanai, esošās sugas var pateikt priekšā, kādu augu sortimentu izvēlēties nākotnē, un, savukārt, vecā asfalta kluči labi iederēsies nogāžu stiprināšanai un klints ainavas atdarināšanai.
Vai koku kritalas ir atkritumi, kuri steidzami ir jānovāc? Vai tomēr tās var kalpot kā mājas daudzām kukaiņu sugām, kā spēļlaukums bērniem un kā vides un izglītības objekts sabiedrībai? Par "dabisko" attieksmi pret pierastām lietām stāstīja Annas Koku Skolas biedrības valdes loceklis, arborists un dārznieks Edgars Neilands. Ko tik nav iespējams radīt no jaunradītām koku kritalām, sākot ar tiltiņiem, beidzot ar interjera akcenta objektu - koku zem jumta. Svarīgi atcerēties, ka koks, beidzot savu dzīvi, turpina kalpot! Mums ir tikai jāļauj!
Lauma Garkalne, LABIE KOKI projektu ainavu arhitekte, uzsvēra, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai apstādījumu apsaimniekotājam ir noteiktas zināšanas tieši dabisko apstādījumu uzturēšanā, jo tradicionālo "daiļdārzu" uzturēšanas pieeja šajā gadījumā ir nepieļaujama. Uz Dailes teātra un New Hanza projektu piemēriem Lauma parādīja, cik svarīgs ir arī ekoloģiskais faktors, izvēloties augu sugas, kāds risinājums ir bijis veiksmīgs un kur būtu tomēr jāmeklē vēl varianti.
Kā būt, ja laiks, kurš paredzēts viena no nozīmīgākajiem Latvijai parka - Uvaras parka radīšanai, ir atvēlēts ļoti maz? Pie tam, izaicinājums ir radīt projektu līdz ar būvniecības procesa sākšanu, un tas jau pieņemts? Dalījās ar savu pieredzi ainavu arhitekte un uzņēmuma ZALA landscape architects Linda Zaļā. Viņas galvenā atziņa ir nepieciešamība risināt kā prioritārus visus tos jautājumus, kas saistīti ar lieliem un pamatīgiem ainavas elementiem - tādiem kā ūdens, reljefi, lieli kokaugu stādījumi utt. Pie detaļām vienmēr var piestrādāt arī vēlāk, bet savukārt ainavas pamatus nomainīt ir ārkārtīgi grūti.
Somijas ainavu arhitekte Evely Ustav dalījās ar daudziem praktiskajiem paņēmieniem dekoratīvo ziemciešu dobju radīšanai. Galvenais uzaicinājums ir radīt dobes, kuras būtu dekoratīvas visos gada laikos. Uz daudziem projektu piemēriem Evely rūpīgi rādīja, kuri augi ir izturīgāki, kuri atkal dekoratīvi īsu brīdi, bet ir ārkārtīgi efektīvi un spēlē svarīgu lomu kopējā ziemciešu kompozīcijā.
Andris Drēska, uzņēmuma SIA ALEJAS PROJEKTI direktors, padalījās ar savu pieredzi sabiedrisko objektu radīšanā tieši no praktiskā darba veicēja puses. Viņš pastāstīja, kā viņaprāt ainavu arhitekti un dizaineri varētu uzlabot un pilnveidot savu sniegumu, sākot ar precīzu stādmateriāla norādījumu, beidzot ar pareizo augsnes substrāta izvēli. Kā viens no ieteikumiem tika atskanēts uzaicinājums projektētājiem izmantot plašāku stādmateriāla klāstu, jo populāras kokaugu sugas var bieži vairs nebūt pieejamas stādaudzētavās lielā pieprasījuma rezultātā, un šādā gadījumā krietni uzaug cenā.
